Beļcova Aleksandra

(17.03.1982 - 01.02.1981)

Aleksandra Beļcova (1892. g. 17. marts, Čerņigovas gub. - 1981.g. 1. februāris, Rīga) dzimusi Ukrainā, Čerņigovas guberņā, popuun zemnieku ģimenē, kuru uzcēla karaliskā pavēle muižniecībā.Profesionālo izglītību ieguva Penzas mākslas skolā, kur tolaikmācījās jaunie latviešu mākslinieki Romans Suta, Konrāds Ubans,Jēkabs Kazāks, Voldemārs tone.

Kādu laiku Aleksandra Beļcova dzīvoja Petrogradā. Aizrautīgāsrevolūcijas mākslinieki meklēja jaunas gleznainas formas, kasvarētu spilgti un ekspresīvi izteikt transformācijas laikmeta idejas.Iepazīšanās ar kreiso straumju atbalstītāju skatieniem mākslā,Vladimira Majakovska uzstāšanos, draudzību ar KonstantīnuPetroivi Vodkinu, mācekli pie Natana Altmaņa tas viss bijaspēcīga ietekme uz mākslinieces radošās personības veidošanu.

1919. gadā pēc Sutas romāna uzaicinājuma viņa pārceļas uz Rīguun 1922. gadā kļūst par viņa sievu. Ienāk Rīgas Māksliniekugrupas sastāvā, viens no tās dibinātājiem bija viņas vīrs. Kopā viņidodas uz Parīzi, kas ir viņu kāzu ceļojuma mērķis un Tatjanasmeitas dzimšanas vieta.

Berlīnē jaunlaulātie sazinās ar Kārļa zāli, kas ir Brāļu kapukompleksa un brīvības pieminekļa autors Rīgā, komunicē ar itāļufutūristu vadītāju Filipu Tomazo Marineti.

bija viņu kopējā aizraušanās ar kubismu un konstruktismuParīzē notiek toreizējā pasaules galvaspilsēta, kas kalpojusi pardažādu straumju un virzienu centru mākslā.

Laulāto pāri dzima latviešu nacionālais interjera stils. Populārākāviņa sastāvdaļa bija mākslinieciski gleznots darbnīcas Baltarsporcelāns, kuru pēc atgriešanās no Parīzes (1924. g.) laulātienodibināja kopā ar izcilu latviešu grafiku Sigismundu Vidbergu.Darbnīca pastāvēja tikai līdz 1929. gadam, bet tās produkcijaieguva atzinību. Starptautiskajā mākslas izstādē Parīzē 1925. gadāmeistaru izstrādājumi ieguva divas zelta un vienas bronzasmedaļas, dekoratīvos sienas šķīvjus Baltars iegādājās unieslēdza pastāvīgajā ekspozīcijā Sīrijas porcelāna muzeju.

Visvairāk viņas individualitāte bija glezniecībā, īpaši portretā. Vardroši apgalvot, ka Aleksandra Beļcova ir spilgtākais art-dekovirziena pārstāvis Latvijā, lai gan viņas ieguldījums latviešu mākslātik tālu nesmeļas.

Aleksandra Beļcova ¬ Suta nomira 1981. gada 1. februārī 89 gaduvecumā.

Grāmatas

Aleksandra Beļcova tiek saukta par vienu no pirmajām modernisma māksliniecēm Latvijā.

Natālija Jevsejeva

Izdevums “Baltars” ir plašākais un apjomīgākais līdz šim porcelāna apgleznošanas darbnīcai veltītais pētījums.

Laviņa Dace

Iepriekšējās izstādes

Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
+ 371 673 244 61
Otr. -  Cetr. 10.00 - 18.00, Piekt. 10.00 - 20.00, Sest. - Svēt. 10.00 - 17.00



Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
+ 371 673 244 61
Otr. -  Cetr. 10.00 - 18.00, Piekt. 10.00 - 20.00, Sest. - Svēt. 10.00 - 17.00



Loading...